Horvātija

Horvātijas pilsētas Dubrovnika un Splita, kas atrodas Adrijas jūras piekrastē, pieder pasaules vēstures un kultūras zelta fondam un tās aizsargā UNESCO organizācija. Horvātija ir viena no ekoloģiski tīrākajām Eiropas valstīm. Desmit nacionālie parki ir slaveni ne tikai ar iespaidīgo un burvīgo skatu, bet arī ar dažādo floras un faunas pārpilnību. Horvātijas Adrijas jūras piekraste stiepjas 1777 km garumā. Pretim piekrastei ir 1185 lielas un mazas salas, klintis un saliņas, rifi, kurus apskalo smaragda zaļais Adrijas jūras ūdens. 66 salas ir apdzīvotas. Katra sala un saliņa ir īpaša un neatkārtojama. Šeit viss ir dabisks, bez jeb kādas imitācijas. Nelielas, vilinošas pilsētiņas ar mājīgām ieliņām, baznīcām un klosteriem harmoniski saskaņojas ar neatkārtojamo dabas skaistumu. Ceriņu, mandarīnu, citronu, vīnogu, lavandas un mimozas ēna, Adrijas jūras pludmales vilina un atspirdzina saulainās vasaras dienās. Adrijas jūras klimats ir maigs un veselīgs un lieliski ir piemērots atpūtai un atvaļinājumam. Noilgojies pēc saules un jūras apskāvieniem, tūrists, kas alkst iepazīt kultūru un vēsturi, sērfinga un zemūdens peldēšanas mīļotājs vai pat visīstākais zvejnieks - katrs atradīs šeit piemērotu nodarbošanos, laba ēdiena cienītājs neatteiksies no Adrijas jūras veltēm un vietējām sarkanvīna un baltvīna šķirnēm. Vai var būt vēl labāka vieta atpūtai pie jūras pašā Eiropas sirdī, kur saule spīd 2600 stundas gadā!

Uz Horvātiju brauc, lai baudītu. Lai baudītu liego jūru, kas apskalo tās krastus. Lai baudītu silto saulīti, kas šeit spīd bez apstājas trīssimts dienu gadā. Lai izjustu nebeidzamo svētku un absolūtās laimes sajūtu, ko tik dāsni piedāvā tūrisma Horvātija. Šī valsts ir brīnišķīga vieta atpūtai, vienalga kādā veidā Jūs esat iedomājies to pavadīt....

Horvātijas piekrastes kūrorti ir burvības pilni. Šajās gleznainajās vietās Adrijas jūras krastā mīlēja atpūsties kronētas personas un slavenības. Modi brīvo laiku pavadīt lietderīgi gan miesai, gan dvēselei ieviesa Austrijas imperators Francis Ferdinands. Savā laikā viņa augstība ieradās Lošiņas salā uzlabot veselību un atļāvās tur palikt veselas sešas nedēļas.

Horvātijas salas ir brīnišķīga atpūtas vieta. Piemēram, uz Opatijas salu izkliedēt Maskavas garlaicību bija atbraucis Antons Čehovs. Atpūtu Brionī salā (tā atrodas Istras rietumu piekrastē) dievināja pats Josips Brozs Tito. Šeit viņam piederēja trīs brīnišķīgas villas, kurās viņš uzņēma Sofiju Lorēnu, Elizabeti Teilori un Džinu Lolobridžidu.

Tūres uz Horvātiju ļaus Jums apmeklēt pašus interesantākos šīs valsts stūrīšus. Jūs varēsiet apskatīt daudz brīnišķīgu Horvātijas vēstures un kultūras pieminekļu. Jūs gaida ekskursijas uz veclaiku pilsētu Dubrovniku, kura ir īsts arhitektūras brīvdabas muzejs, uz pilsētām Splita, kurā atrodas imperatora Diokletiāna pils, un Poreča, kurā slejas Eifrāzijas bazilika.

Horvātijas salas senlaicīgās pilsētas ir kā radītas lēnām pastaigām. Pa to ieliņām var nenogurstot pastaigāties stundām ilgi. Var apskatīt visas visinteresantākās vietas, izpētīt visus suvenīru veikaliņus un krāmu tirdziņus, iedraudzēties ar ārzemju tūristiem un lieliski pavadīt laiku simpātiskās kafejnīcās un restorānos, kurām šeit vienkārši nav skaita.... Tāda ir atpūta Horvātijā!

Jūs gaida gleznaini ciematiņi, kuros tūristu nav spēruљi kājas, senlaicīgas pilis un baznīcas, kas glabā burvīgus noslēpumus, tikšanās ar mīļiem viesmīlīgiem cilvēkiem, kas dzīvo Horvātijā.

Krka (sala)

Vislielākā Horvātijas sala, tās platība sastāda 410 km². Zeltītā un zaļā Krkas sala ar tās idillisko dabu vienlaicīgi ir gan attālināta no ikdienas dzīves, gan tajā pat laikā cieši saistīta ar kontinentu. Salu no kontinenta atdala jūra, taču savieno viens no vislielākajiem tiltiem pasaulē – maršala Tito vārdā nosauktais tilts. Lieliski noorganizēta satiksme pa jūru ar tuvākajām salām, ir arī sava lidosta.

Krka ir kontrastiem bagāta sala: lieli un mazi ciematiņi, zaļi celiņi pastaigām, kailo klinšu apbrīnojamā neskartība, saliņas, simtiem slēptu līcīšu un lieliskas smilšu un smalku oļu pludmales. Tieši šeit, Baškas pilsētā, atrodas Horvātijā lielākā smilšu pludmale. Dzīve uz salas ir mērāma ar tūkstošgadīgu vēsturi, ko pārliecinoši pierāda romiešu pirts mozaīkas un senlaicīgo baznīcu vienkāršība, glagolicas pieminekļu bagātība. Krkas salai Horvātijā ir īpaša nozīme, ilgu laiku tā bija pirmās rakstības centrs un horvātu valodas šūpulis.

Makarska

Makarskas rivjēras kultūras, sporta un tūrisma centrs, kas atrodas līcī Biokovu kalnu patvērumā, ir pilsēta ar arhitektūras kontrastiem un stilu daudzveidību, kas piedod tai neatkārtojamu valdzinājumu. Krastmalā, Svētā Filipa baroka baznīcas sētā ir izliktas seno romieљu kapu plāksnes, bet vasarā darbojas teātris, 1400.gadā dibinātais franciskāņu klosteris ir saglabājis ne tikai bagātīgu Atdzimšanas laikmeta bibliotēku un gleznu kolekciju, bet savos pagrabos ir izveidojis saistošu jūras gliemežvāku izstādi, mūsdienīgas viesnīcas atrodas blakus venēciešu strūklakām un baroka stila pilīm.

Makarsku ir iemīļojuši alpīnisti – Biokovas sirdī, 1460 m augstumā ir ierīkota alpīnistu nometne. Taču vispievilcīgākā vieta tūristiem ir krastmala – promenāde, kas priežu paēnā izstiepusies 1,5 km garumā, tur atrodas neskaitāmi restorāni un klubi, bet no vilinošām zaļām pļaviņām virs jūras, ko ieskauj tumšas koku lapotnes, paveras pārsteidzošs skats uz visās tirkīza krāsās zaigojošo līci.

Splita – Dalmācijas centrs, otra lielākā Horvātijas pilsēta, kas izvietojusies kalnu apņemtā pussalā, pa kuru jau divtūkstoš gadus iet romiešu ceļš. Tas ved uz Bosniju un Orientu, ko aizsargā spēcīgais Klisas cietoksnis, un tur izvietojies Marjanas parks – rezervāts. No jūras puses Splitu apņem majestātisks salu arhipelāgs: Brača, Љolta, Drevnika, bet aiz tiem – Hvara, Visa, Biљevo.

Pilsēta – osta, pilsēta – kūrorts, pilsēta – muzejs, apbrīnojami harmonisks vecā un jaunā apvienojums. Mūsdienīgas ēkas no stikla un betona slejas līdzās XV-XIX gadsimtu ēkām. Moderni veikaliņi ar savām vitrīnām ir vērsti uz seno pilsētas laukumu. Sēžot krastmalā zem milzīgām palmām un vērojot, kā viļņos šūpojas jahtas, ir grūti saprast, kur tu atrodies – Nicā, Kannās vai kādā citā Vidusjūras kūrortā - , taču vajag tikai pagriezt galvu un imperatora Diokletiāna pils majestātiskie portāli atgādinās, ka tā ir Splita – pilsēta, kurai ir 1700 gadu. To sauc par „vistemperamentīgāko veci Horvātijas pilsētu starpā”, tā ir visu Adrijas jūras ceļu izejas un krustojuma punkts. Splita atrodas UNESCO aizsardzībā un ir ierakstīta pasaules nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Tā atrodas 25 km no lidostas.

Dubrovnika

Šī pilsēta, kuras pamati likti jau 7.gadsimtā un kura atrodas UNESCO aizsardzībā, ir Horvātijas vizītkarte. Ar apkārtējo vidi apbrīnojami saskaņotais viduslaiku cietoksnis, pret kura pamatiem sitas tirkīzkrāsas viļņi, liekas it kā izniris no jūras dzelmes.

Katrai būvei šeit ir sava vēsture un nozīme. Teju 6 m biezās cietokšņa sienas sniedz drošu fizisku aizsardzību, bet statuja bruņiniekam Orlando, kas pēc leģendas izglāba pilsētu no arābiem, – morālu aizsardzību. Par garīgo pusi bija atbildīgi klosteri, kas dibināti 14.gadsimta sākumā, un pilsētas aizbildņa Svētā Vlaha baznīca. Pat dažādas zālītes klostera sētā nebija vienkāršas, bet ārstnieciskas – tās mūki izmantoja savā aptiekā, bet bagātīgi izrotātā strūklaka Onofrio kalpoja par avota ūdens „piegādātāju”. Arī mājas fasādēm uz galvenās ielas – Stradune –ne jau nejauši ir vienāds augstums un izvietojums. Atjaunojot pilsētu pēc stipras zemestrīces 1667.gadā, Senāts, lai paātrinātu rekonstrukciju un stimulētu starptautisko tirdzniecību, pieņēma unificētas apbūves plānu ar obligātiem veikaliem pirmajos stāvos. Šādā veidā Dubrovnikas Republika rūpējās ne tikai par savu iedzīvotāju „garu”, bet arī par „miesu”.

šodien, miera laikos, Dubrovnika ir jautra un pievilcīga pilsēta ar vētrainu dienas un nakts dzīvi. Tās ostā ienāk kruīza kuģi no visas pasaules, tās restorāni plaši piedāvā Adrijas jūras veltes, tās apkārtnē notiekošajās diskotēkās pulcējas jaunieši, kas runā visas pasaules valodās. Bet to, ka jūra šeit ir vistīrākā un skaistākā visā Adrijas piekrastē, ir atzinis pat pats Žaks Ivs Kusto.

 Opatija – tulkojumā no horvātu valodas „abatija” – savu nosaukumu ieguva no Benediktīnu klostera, kas tika uzcelts virs jūras 1400.-1440.gados. Šī unikālā pilsētiņa pie jūras līča kalnu pakājē ir pasargāta no vējiem un tai ir brīnišķīgs mikroklimats – vidējā gaisa temperatūra šeit ir par vairākiem grādiem augstāka nekā apkārtējos rajonos, bet parkos aug eksotiski augi – kamēlijas, magnolijas, bambusi.

No 19.gadsimta vidus tā kļuva par prestižu veselības uzlabošanas kūrortu Austroungārijas un Itālijas augstmaņiem. Savrupmājas un villas, kuros tagad izvietotas viesnīcas, atceras imperatoru Franci Josifu un princesi Sisi, Aisedoru Dunkani un A.P.Čehovu.

Ļoti zaļa, cildena un mierīga pilsēta ideāli atbilst atpūtai pavasarī un rudenī, senlaiku un pastaigu cienītājiem (ar 25 km garu promenādi gar jūru), kā arī kongresu un semināru rīkošanai. Vājā vieta – akmeņainā pludmale – tiek kompensēta ar jūras ūdeni pildītiem baseiniem, lielākajā daļā viesnīcu (pat 2*) ir slēgtie baseini. Atrodas 90 km no lidostas.

• Dubrovnika, Opātija, Lovrana, Rabaca, Roviņa